Gaidāmais Energoefektivitātes likums un Eiropas Savienības atbalsts radīs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem attīstīt gudrāku saimniekošanu. Kā apstiprina eksperti, uzņēmēji apzinās energopārvaldības aktualitāti, tomēr ne visi ir ķērušies pie tās ieviešanas, lai gan nereti nav nepieciešamas investīcijas un pietiek ar tik vienkāršu paradumu maiņu kā durvju aizvēršana, gaismas izslēgšana un siltuma regulācija.
„Pārdomāta saimniekošana ļauj uzņēmumiem strādāt efektīvāk, un tā ir viena no Latvijas konkurētspējas atslēgām. Līdz ar Energoefektivitātes direktīvu Eiropas Savienības dalībvalstīm un Latvijā izstrādē esošo Energoefektivitātes likumu, energopārvaldība ir aktuāls temats ne vien publiskajam, bet arī privātajam sektoram. Ticu, ka papildu atbalsts uzņēmējiem energoefektivitātes veicināšanā spēs dot ieguldījumu gan individuālu uzņēmumu, gan arī visas tautsaimniecības ilgtspējas stiprināšanā,” skaidro Uldis Mucinieks, AS Latvenergo Elektroenerģijas pārdošanas funkcijas direktors.
Energoefektivitāte – domāšanas un paradumu maiņa
„Energoefektivitāte nav tikai ēku siltināšana un logu maiņa, bet arī tādi risinājumi kā pārdomāta gaisa plūsmu organizēšana datu centros un servera telpās. Tāpat arī uzņēmumu procesu automatizācija, piemēram, automātiska temperatūras samazināšana tukšajos viesnīcu numuriņos, mikroklimata un gaisa attīrīšanas nodrošināšana laboratorijās līdz pat pilnībā automatizētai ražošanai,” uzsver Aleksandrs Grebežs, inteliģento inženiertehnisko risinājumu uzņēmuma SIA FIMA tehniskais direktors. „Uzņēmumam energoefektivitāte jāuztver kā ilgtermiņa process, kas palīdz uzlabot darbības efektivitāti un ietaupīt resursus. Turklāt, ļoti bieži pietiek ar darbinieku instruktāžu un paradumu maiņu bez jebkādām finanšu investīcijām.”
Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Andra Blumberga stāsta: „Kā galvenos šķēršļus energoefektivitātes ieviešanai uzņēmēji min citas prioritātes un ieraduma radīto darbinieku pretestību un bailes no pārmaiņām. Arguments „nav naudas” rezultātos neparādās. Tieši pretēji – gudra saimniekošana palīdz ietaupīt. Kāda uzņēmuma datu analīze atklāja, ka 1000 tonnu produkcijas saražošanai vienā dienā patērē aptuveni 40 MWh, citā – vairāk nekā trīs reizes (140 MWh). Ieviešot energopārvaldību, tas tagad ietaupa 200 tūkstošus eiro gadā.” Eksperti, raksturojot paradumu saistību ar energoresursu lieku patēriņu, min šādu piemēru – automašīnu servisā īpašnieks atbilstoši darbinieku lūgumam izbūvē apkuri; pēcāk pētot, kādēļ ir tik milzīgs energoresursu izmaksu kāpums, atklāj, ka garāžu durvis tiek turētas vaļā, jo ir par karstu.
Būs atbalsts energoefektivitātes ieviešanai
Kā skaidro Ekonomikas ministrija, likumprojekta „Energoefektivitātes likums” mērķis ir nodrošināt enerģijas efektivitāti enerģijas ražošanā, pārvaldē, sadalē un gala patēriņā. Likumprojekts paredz obligāto auditu veikšanu lielajiem uzņēmumiem, ja šajos uzņēmumos nav ieviestas energopārvaldības vai vides pārvaldības sistēmas. Energoauditus var veikt arī mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir brīvprātīgs pasākums.
Lai atbalstītu dažādu energoefektivitātes pasākumu veikšanu, ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas periodā paredzētas vairākas atbalsta programmas, piemēram, energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu ēkās, industriālajos objektos, kā arī valsts un pašvaldību ēkās. Tāpat likumprojektā paredzēta norma par brīvprātīgām vienošanām starp valsti un nozaru asociācijām, komersantiem vai pašvaldībām par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu.
2015. gada 16. aprīlī inteliģento inženiertehnisko risinājumu uzņēmuma SIA FIMA un AS Latvenergo Energoefektivitātes centra organizētajā Efektīva biznesa pēcpusdienā piedalījās Uldis Mucinieks, AS Latvenergo Elektroenerģijas pārdošanas funkcijas direktors, Inguna Ozoliņa, Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta Energoefektivitātes nodaļas referente, Andra Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore, Aleksandrs Grebežs, inteliģento inženiertehnisko risinājumu uzņēmuma SIA FIMA tehniskais direktors, Tālivaldis Podiņš, SIA ABB Biznesa attīstības vadītājs, kā arī 38 lielo uzņēmumu pārstāvji.
